Atvērtas svinības – dievkalpojums.
Šajā nelielajā rakstiņā es vēlos palūkoties uz dievkalpojumu no citas, no vienkāršākas puses. Un mans mērķis ir uzrunāt cilvēkus, kuri ar kristīgo dievkalpojumu nav pazīstami.
Pamudinājumu uzrakstīt šādu rakstiņu man deva pārdomas par to, cik tad uzrunājošas ir mūsu afišas, kas vēsta par dievkalpojumiem mūsu draudzē? Ja es būtu, kā teikt, cilvēks no malas, kurš uzlūkotu afišu, kādus jautājumus es uzdotu? Ko es nolasītu no vienkāršas informatīvas afišas? Un ko es varētu un man vajadzētu tur nolasīt?
Kā es braucu uz Ninivi gavēšanu mācīties.
Lai vispār varētu sākt kaut ko runāt par gavēņa jautājumu, mums vajadzētu atzīmēt vietu, kur mēs atrodamies. Piemēram, svešā pilsētā vai apvidū viena pati karte mums neko nedos. Lai varētu sākt lietot karti, ir jāsaprot, kur tu atrodies? Kur ir tava vieta kartē? Un tikai tad, kad tu saproti, kur tu esi, tu vari doties uz nosprausto mērķi.
Ja mūsu karte ir Bībele, tad ko tā var pateikt par manu vietu šajā pasaulē? Kas es esmu un kur es esmu? Nelecot iekšā visā pestīšanas vēsturē, uzreiz norādīšu uz divām iespējām un diviem stāvokļiem. Pirmkārt, kas es esmu? Dieva bērns vai pasaules bērns? Otrkārt, kādā stāvoklī es esmu? Glābts vai pazudis?